Joomla ServiceBest Web HostingWeb Hosting

- Dum spiro, spero. - Kamēr elpoju, ceru. [Cicerons]

Laureāti 2015

Starptautiskā kategorija
Cicerona balva
Džemmai Skulmei māksliniecei
par Latvijas kultūras virzīšanu pasaulē un būtisku devumu valstiskās neatkarības atjaunošanā

Mērfija tituls 
ES institūcijām
par migrantu krīzes savlaicīgu nerisināšanu

Nacionālā kategorija
Cicerona balva
Leonīdam Ribickim RTU rektoram
par konsekventu augstākās tehniskās izglītības un tās tautsaimnieciskās ietekmes stiprināšanu

Lokālā politika
Cicerona Goda nosaukums
Jānim Rozenbergam Cēsu novada domes priekšsēdētājam
par nozīmīgu veikumu Vidzemes reģiona attīstībā

Žurnālistika
Cicerona Goda nosaukums
Sandrai Kropai Latvijas radio 1 žurnālistei
par pievilcīgu un daudzpusēju zinātnes atspoguļojumu

Radošā iniciatīva
Cicerona Goda nosaukums
Miervaldim Mozeram mākslas zinātņu doktoram
par ilggadīgu radošu ieguldījumu profesionālu konkursu veidošanā


 

Laureāti 2014

Starptautiskā kategorija
Cicerona balva
Ivaram Kalviņam Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktoram
par izcilu devumu pasaulē atzītu medicīnas preparātu radīšanā

Nacionālā kategorija
Cicerona balva
Mārcim Auziņam Latvijas Universitātes rektoram
par mērķtiecību LU virzīšanā uz zinātnes universitātes statusu

Mērfija tituls
Veselības ministrijai
par sistēmisku reformu neīstenošanu nozarē

Lokālā politika
Cicerona Goda nosaukums
Guntim Libekam Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājam
par Sēlijas identitātes attīstīšanu

Publicistika
Cicerona Goda nosaukums
Ivaram Seleckim dokumentālā kino režisoram un operatoram
par nezūdošiem sasniegumiem ekrāna mākslā

 

Video 2014

Cicerona balva 2014

Cicerona Balvas pasniegšanas visa norise

LNT ziņas 18.12.2014. (no 25.min)

Латвийское время 18.12.2014. (PBK) (no 23.min)

 

Profesors Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes rektors

Nacionālā augstākā izglītība un zinātne – Latvijas valsts pastāvēšanas garants

Profesors Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes rektors

1918. gadā izveidojot neatkarīgu Latvijas valsti, bija skaidrs, ka viens no neatkarīgas valsts simboliem ir sava nacionāla Universitāte. Tāpēc tikai dažus mēnešus pēc valsts pasludināšanas tika nodibināta Latvijas Augstskola, kas drīz pārtapa Latvijas Universitātē, pirmajā augstskolā pasaulē, kurā varēja studēt latviešu valodā. Tā tika veidota kā jaundibinātās valsts augstākās izglītības un zinātnes citadele, kuras divi galvenie uzdevumi ir tautas izglītošana un nacionālo kadru kalve, kā arī starptautiski atzītas un atpazīstamas Universitātes veidošana.

Šobrīd, 96 gadus vēlāk, Latvijā ir sešas universitātes un virkne cita tipa augstākās izglītības mācību iestāžu. To diplomi tiek atzīti Eiropas Savienībā un kotējas pasaulē. Bet tikai Latvijas Universitāte pašā prestižākajā universitāšu rangā QS ir ierindota pasaules vadošo augstskolu vidū. Studiju kvalitātes dēļ Latvijas augstskolas kā savu studiju vietu izvēlas daudz ārvalstu studentu no Eiropas un visas pasaules.

lasīt tālāk...

 

Ivars Seleckis Par nācijas zūdošo vizuālo atmiņu

Ivars Seleckis, runa LZA 18.12.2014
Par nācijas zūdošo vizuālo atmiņu
Tajos tālajos laikos, kad notikumus pierakstīja uz teļādas grāmatu lapām, bet varbūt jau agrāk bija teiciens: „Kas nav pierakstīts, tas nav bijis…”
Šis teiciens ir it kā fakta konstatējums.Tomēr tur jūtama arī VARENĪBA, DRAUDI, pat ŠANTĀŽA.
Gāja gadu simti, mainījās pierakstu veidi un beidzot radās tādi, kas deva iespēju arī redzēt notikumu:”Kā tas notiek”(caur fotogrāfiju un caur kinematogrāfu).
Latvijā par vizuālās vēstures pierakstu sākumu uz kino filmas var uzskatīt 1910.gadā Rīgā notikušo Krievijas cara Nikolaja Otrā vizīti un Pētera Pirmā pieminekļa atklāšanu, kuru filmēja arī kinooperators Aleksandrs Stanke.
Liela rosība Latvijā bija 20tajos gados, kad uz ekrāniem iznāca:
„Latvju hronika” no 1920-23.gadam, „Latvijas filmu hronika” no 1922-28.gadam,
„Pathe-journals” neregulārās hronikas Latvijā.

lasīt tālāk...