Joomla ServiceBest Web HostingWeb Hosting

Laureāts Andris Vilks

Laureāts Andris Vilks

Man pēdējā laikā diezgan bieži vaicā, vai es esmu laimīgs. Ciceronam ir vismaz piecas atziņas par laimi. Tām var piekrist, bet neviena gluži neatbilst sajūtām, kuras ir man. Pirmkārt, par daudz ko ir bargi samaksāts. Otrkārt, es zinu atšķirības starp to, kas ir un kā varēja būt. Treškārt, nekas vēl nav beidzies, bet drīzāk tikai sākas. Vai es esmu gandarīts? Jā, es esmu visādi atalgots. Arī šīs dienas notikums nenoliedzami dod gandarījumu.

Bet tagad par Nacionālo bibliotēku. Ciceronam ir vēl divi teicieni: „Ja tev ir dārzs un bibliotēka, tev ir viss nepieciešamais” un „Māja, kurā nav grāmatu, ir līdzīga miesai, kurā nav dvēseles”. Paradoksālā veidā uz jauno Nacionālo bibliotēku tieši šajā mirklī var attiecināt abus no aforismiem. Tātad iznāk, ka mēs esam uzbūvējuši tikai ķermeni? Ķermeni, par kuru ir uzdoti pretmeta jautājumi: Simbols vai Monstrs, Laika kapsula vai Noliktava, Modernisma šedevrs vai Arhaisms, Kultūras, izglītības un komunikāciju centrs vai Tīmekļa „nomale”, dārga ēka Rīgas centrā vai bibliotēkas novados un pagastos?

Tomēr uzdrošinos apgalvot, ka ēka gaida grāmatas jeb pareizāk sakot, tās saturisko piepildījumu. Tā ir Vieta, kuru veidojis izcils Meistars. Izcila vieta krājumiem un norisēm, bet galvenais cilvēkiem – apmeklētājiem un darbiniekiem. Tur būs komforts un tehnoloģijas, gaisma un zinības. Tāpat vēlos atgādināt, ka Gaismas pils un Gaismas tīkls ir viens projekts, tāpat kā Nacionālā Digitālā bibliotēka. Bet bez Gaisma tīkla nebūtu Trešā Tēva dēla. Gaismas pils un Trešais Tēva dēls ir mudinājis radīt savas „gaismas pilis” daudzos novados. Rīgas un „ne Rīgas” pretstati bibliotēkās ir daudz mazāki nekā citās jomās Latvijā. Tādā nozīmē projekts noslēdzas.

Taču jauna Latvijas Nacionālā bibliotēka tikai sākas. Es ļoti vēlos, lai mēs, kā bieži tas notiek, spriestu nevis par to, kā uzturēt ēku, vēl tiešāk, cik izmaksās tās uzturēšana. Daudz būtiskāk ir domāt par to, kā bibliotēkai patiešām tapt par valstij nozīmīgu kultūras, komunikāciju, izglītības, pētniecības un attīstības Vietu. Citēšu vienu uzrunu 2012.gadā radošumam veltītā konferencē: „Moderno komunikācijas tehnoloģiju un drukāto mediju konverģence, audiovizuālie mediji, tradicionālā un virtuālā koeksistence tiecas uz vienu un to pašu – informētu, izglītotu un kritiski domājošu cilvēku mūsdienu hibrīdsabiedrībā. Un šajā situācijā eksistē ironiski paradoksāla nesakritība starp milzīgo informācijas pieejamību un cilvēku spēju to apstrādāt un izmantot.. bibliotēka ļauj līdzāspastāvēt kanoniskajam un alternatīvajam.” Tātad naudu bibliotēkai vajadzēs, to būs jāņem no vairākiem avotiem. Bet kā investīcija, kā ieguldījums attīstībā.

Atļaušos vēl vienu citātu no Cicerona „Dzīvot – nozīmē domāt”. Mēs ļoti daudz esam domājuši par to, lai bibliotēkā cilvēki satiktos ar zināšanām. Lai mēs visi kopā – lasītāji, sadarbības partneri un darbinieki būtu dalībnieki to jēgpilnai apritei. Mans kolēģis Deivs Lenks (Daves Lankes) saka: „Tas, kas nogalinās mūsu profesiju būs nevis e-grāmatas, Amazon vai Google, bet izdomas trūkums.„ Tāpēc mums būs ne tikai tradicionālie pakalpojumi, bet arī norises kontekstā ar saturu. Izmantosim ne tikai lasītavas, bet arī konferenču centru, izstāžu zāles, mācību klases, grāmatniecības muzeju un, protams, Imanta Ziedoņa akustisko auditoriju. Mūsu galvenais veiksmes kritērijs – cilvēki, kuri pēc pirmā apmeklējuma atrod iemeslu nākt uz bibliotēku vēl un vēl, citiem vārdiem „veidot pozitīvu bibliotēkas apmeklējuma pieredzi”.

Mums labu laiku jau krājas lūgumi no valstiskām, nevalstiskām un ārvalstu institūcijām, kuras pārstāv visdažādākās dzīves jomas. Viņas vēlas sadarbībā ar Nacionālo bibliotēku īstenot gan īslaicīgas, gan pastāvīgas kopīgas idejas. Tam visam ir viens vārds „sinerģija”.

Taču digitālajā laikmetā mēs varam un vēlamies būt arī tur, kur mūsu sakārtotā informācija ir vajadzīga. Lai mūs apmeklē ikviens, neatkarīgi no vietas uz planētas. Jo mūsu pienākums ir nodrošināt ilglaicīgu piekļuvi visam publicētajam, kam ir sakars ar Latvijas vārdu gan tradicionālā, gan digitālā formā.

Mēs vēlamies būt noderīgi visām Latvijas bibliotēkām, daloties ar informāciju, datiem un savām zināšanām. Te katram Latvijas bibliotēkas darbiniekam ir jājūtas, kā savā mājā. Nacionālā bibliotēka ir spējīga būt par „kultūras mantojuma digitalizācijas kompetenču centru” visām tā dēvētajām „atmiņas” institūcijām, kuras to vēlēsies.

Pēdējos 5 gadus bibliotēka ir pārdzīvojusi pamatīgu iekšējo rekonstrukciju. Krīze mūs skāra tieši tāpat kā visus. No bibliotēkas aizgājusi trešā daļa no darbiniekiem. Tagad otro gadu mēs soli pa solim atjaunojamies. Uz bibliotēku ir atnākuši daudz jaunu cilvēku tiešā un netiešā nozīmē. Ir ienākušas daudzas jaunas, nebijušas prasmes un zināšanas. Pats galvenais – esmu pārliecināts, ka mums ir izcila komanda. Mēs sev kopīgi esam izraudzījušies trīs vērtības jeb mantras:

Atvērtība - ikviens LNB apmeklētājs ir gaidīts viesis un LNB ir atvērta sadarbībai;

Kompetence un entuziasms - LNB darbinieki ir kompetenti savā darbības sfērā, un spēj palīdzēt kā klientiem, tā partneriem;

Kvalitāte - LNB pakalpojumi tiek sniegti visaugstākajā līmenī, un mūsu klienti un partneri ir apmierināti ar mūsu darbu.

Atklāti sakot man patīk citēt Sietlas Publiskās bibliotēkas (arhitekts Rems Kūlhāzs) kādreizējo direktori, tagad Bila un Melindas Geitsu fonda bibliotēku programmas vadītāju Deboru Džeikobs (Debora Jakobs), kura rakstīja: "Centrālā bibliotēka jau ir kļuvusi par ikonu žurnālos, reklāmā un Sietlas attīstībā kopumā; tās fotogrāfijas publicētas visdažādākajos rakursos. Bibliotēka veido tādu Sietlas zīmolu, kas piesaista radošas personības, zināšanu jomā strādājošus cilvēkus un ar viņiem saistītus uzņēmumus. Bibliotēka ir Sietlas lepnuma avots un pozicionē to kā tālredzīgi domājošu pilsētu, kas ir lieliska vieta, kur dzīvot, strādāt un nodarboties ar biznesu. Bibliotēkas pievilcība no tūrisma, vēsturiskā centra attīstības un Sietlas ikonas viedokļa ir saistīta ar tās misiju. Bibliotēka radīs labumu Sietlai pateicoties tam, ka turpinās būt izcila bibliotēka, kas investē tehnoloģijās, grāmatās un prasmīgā personālā.”

Tā kā Cicerons ļoti daudz domāja par Valsti, tad es šajā brīdī gribu uzsvērt, ka jaunā Latvijas Nacionālā bibliotēka ir Valsts jeb visas Tautas īpašums. Mums ir jābūt pateicīgiem Tautai, ka tā ir ļāvusi mums veikt šo darbu, radīt šo būvi. Gaismas pilij ir jākļūst par Latvijas „dārzu un bibliotēku”. Mana atziņa ir – bibliotēka ir Mēslojums visur, kur ir vajadzīga zināšanas, gudrība un viedums.

Cicerona balvu saņemu es viens, bet tas ir liels darba biedru nopelns gan bibliotēkā, gan ārpus tās, ģimenes un daudzu draugu – domubiedru un atbalstītāju nopelns. Noslēgumā es gan gribētu nocitēt Gēti Raiņa tulkojumā :

„Ko tu no saviem tēviem mantojis,

Tev jāiegūst, lai to par savu sauktu,

Ko nelieto, tā nasta paliek grūta,

Tik acumirkļa spēks mums lietojamo sūta.” (J.V.Gēte „Fausts”, 35.lpp.)

ieteikt draugam

Submit Laureāts Andris Vilks in Delicious Submit Laureāts Andris Vilks in Digg Submit Laureāts Andris Vilks in FaceBook Submit Laureāts Andris Vilks in Google Bookmarks Submit Laureāts Andris Vilks in Stumbleupon Submit Laureāts Andris Vilks in Technorati Submit Laureāts Andris Vilks in Twitter