Joomla ServiceBest Web HostingWeb Hosting

Ojārs Rubenis Nacionālā teātra direktors Runa 2016

Ojāra Rubeņa runa Cicerona balvas pasniegšanas ceremonijā 2016. gadā

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Man ir prieks atrasties šeit Latvijas Republikas svētku nedēļā un teikt uzrunu ceremonijā, kurā Cicerona balvu saņem izcils teātra un kino režisors Kirils Serebreņņikovs, Latvijas Nacionālā teātra draugs un mākslinieks, kurš radījis kopā ar mūsu aktieriem trīs neparastas un spēcīgas izrādes. Tomēr, visticamāk, es še nestāvētu, ja ne izrāde “Raiņa sapņi”, kas aizsāka Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas gadu visā Latvijā un kas satricināja sabiedrību galvenokārt pozitīvā aspektā.
Tāpēc savu uzrunu sākšu, citējot Raini – tomēr ne viņa dzeju vai aforismu, kā varētu gaidīt, bet gan Nacionālajam teātrim 1919. gadā definēto uzdevumu, kas aktuāls joprojām un varbūt vēl vairāk nekā tais 100 gados, kamēr Nacionālais teātris pastāv. Proti - “Nacionālā teātra uzdevums ir civilizēt sabiedrību un izglītot paaudzes”.

Ar jēdzienu “nacionālais teātris” Rainis nedomā tikai Latvijas Nacionālo teātri kā konkrētu kultūras institūciju Rīgas kanāla malā, ar jēdzienu “nacionālais teātris” viņš domā nozīmīgāko teātra mākslas iestādi valstī. Jebkurā Eiropas valstī. Pirms 100 un vairāk gadiem, kad nacionālā kultūra ieguva, nostiprināja vai atjaunoja savu formu dažādu mākslas žanru un kultūras veidojumu izskatā, piepildot to ar daudz senākos laikos radušos saturu, katras jauntapušās Eiropas valsts mērķis un uzdevums bija apliecināt dzīvotspēju un kultūras suverenitāti līdzās vecās Eiropas kultūrvalstīm. Mākslas spēja sabiedrību civilizēt netika apšaubīta, jo tā piederēja pie sabiedrības elites identifikācijas kritērijiem. Divi pasaules kari, agresīvi totalitārie režīmi vienā Eiropas daļā, nespēja sabalansēt izglītības un kultūras līdzsvaru ar patērētājsabiedrības ideoloģiju novedis pie tā, ka mēs atkal atrodamies punktā, kurā Raiņa vārdi skan tā, it kā būtu teikti šodien – nacionālā teātra uzdevums ir civilizēt sabiedrību, neļaut tai noripot no sliedēm, ko sauc eiropeiskā civilizācija, kas iespējama vien caur nācijām, kas spējīgas domāt, spriest, analizēt, izdarīt secinājumus, uzņemties atbildību par saviem lēmumiem, kam piemīt zināšanas par to, kas bijis, un prasme ieraudzīt vektoru, pa kuru virzīties uz garīgu pilnveidošanos vispirms individuālā, tad savas sociālās kopienas, tautas, Eiropas un pasaules līmenī.
Kirila Serebreņņikova iepriekšējā Nacionālā teātra iestudējumā – Georga Bīhnera ekspresionisma drāmā “Voiceks” galvenais varonis uz skatuves izmisīgi meklēja vietu trim neona gaismas uzrakstiem - “MORĀLE”, “TIKUMS”, “MŪŽĪBA”. Šie vārdi izrādes kontekstā tika apšaubīti, jo cilvēkiem, kuri zināja to nozīmi, tie nenozīmēja neko un otrādi – Voiceks, kuram ikdienā tā bija vien kārtējā instalācija laikmetīgās mākslas galerijā, dzīvoja pēc šiem likumiem, par jēdzienu izcelsmi daudz nedomādams. Izrādē “Raiņa sapņi” izgaismotie burti tika izmantoti vēlreiz, bet šoreiz tie pastāvēja katrs atsevišķi, nevis bija konstanti un dzelžaini sastiprināti kopā. Burti deva iespēju gan izveidot vārdu “LATVIJA”, gan to izjaukt. Izrādē tas, protams, notiek brīdī, kad revolūcijas eiforijā viena tautas daļa metas cīņā pret otru, bet, abstrahējoties no konkrētās izrādes, veidot un/vai izjaukt Latviju varam tikai mēs. Civilizēta sabiedrība, gribas domāt, cels.

Otrs Raiņa definētais Nacionālā teātra uzdevums ir izglītot paaudzes. Esmu pārliecināts, ka ar šo jēdzienu nav domāta tikai skolu jaunatne. Mēs kā Nacionālais teātris apzināmies savu misiju uzrunāt visus sabiedrības slāņus, visas sociālās un vecuma grupas, ar un bez priekšzināšanām laikmetīgā teātra tendencēs un estētiskās valodas attīstībā. Ne vienmēr šo mērķi izdodas īstenot, tomēr to nedrīkst neturēt acu priekšā, veidojot teātra repertuāru un domājot par teātra tālāko attīstību. Pēdējos gados dažādos kultūrpolitikas dokumentos bieži parādās jēdziens “mūžizglītība”. Mums kā teātrim tas lieti noder, runājot par dažādu paaudžu izglītošanu. Visas Kirila Serebreņņikova Nacionālajā teātrī iestudētās izrādes – Nikolaja Gogoļa “Mirušās dvēseles”, Georga Bīhnera “Voiceks” un “Raiņa sapņi” piedāvā tieši to – paplašināt savu estētisko pieredzi ar jaunu teātra valodu, ar vienlīdz spēcīgu intelektuālo un emocionālo pārdzīvojumu. Kirils Serebreņņikovs ir spožs teātra būvētājs – viņš zina, kurā brīdī un kā trāpīt saules pinumā, kā panākt uz skatuves tādus spriedzes brīžus, kad tu kā skatītājs savā komfortablajā krēslā, kurš Nacionālajā teātrī nemaz tik ērts patiesībā nav, jūt diskomfortu – viņš tiek konfrontēts ar saviem priekštatiem par to, ko teātrī drīkst un ko nedrīkst, kas ir un kas nav labi un skaisti, vai tas “ir” vai “nav” Rainis un tā tālāk.
Esmu priecīgs un pateicīgs par šo radošo draudzību, kas paplašinājusi robežas un redzesloku ne tikai skatītājiem, ne tikai daudzskaitlīgajam Nacionālā teātra kolektīvam, bet arī man personīgi. Es cienu Kirilu Serebreņņikovu par viņa spožo intelektu, radošo drosmi un, pats galvenais, brīvības mīlestību dzīvē un mākslā. Arī tam vajag drosmi šodienas Krievijā.
Noslēgumā vēlos atgriezties pie “Raiņa sapņiem” un beigt savu uzrunu ar tiem vārdiem, ar ko izrāde sākas:
Varbūt vēl tas viss pāries, tik es nezinu, kā, un es būšu vienkāršs cilvēks, kā visi, bet par ko tad viss būs domāts, raudāts? Vai tik daudz bēdu, tik daudz daiļa un augsta vajaga, lai tiktu par tādu sūda nieciņu, kas ēd, guļ, paķepurojas? Kad es tik tāds niecīgs loceklītis ķēdē, tik maz palīdzu pasaulei attīstīties, kam tad mani tā izrīkot, ka es ko vairāk gribu?

Manuprāt, mums visiem vērts par to domāt – gan šai svētku nedēļā, gan ikdienā.

ieteikt draugam

Submit Ojārs Rubenis Nacionālā teātra direktors Runa 2016 in Delicious Submit Ojārs Rubenis Nacionālā teātra direktors Runa 2016 in Digg Submit Ojārs Rubenis Nacionālā teātra direktors Runa 2016 in FaceBook Submit Ojārs Rubenis Nacionālā teātra direktors Runa 2016 in Google Bookmarks Submit Ojārs Rubenis Nacionālā teātra direktors Runa 2016 in Stumbleupon Submit Ojārs Rubenis Nacionālā teātra direktors Runa 2016 in Technorati Submit Ojārs Rubenis Nacionālā teātra direktors Runa 2016 in Twitter