RTU rektors Leonīds Ribickis

RTU ilgtspēja un attīstības plāni

RTU rektors, LZA akadēmiķis Leonīds Ribickis

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) ir būvēta uz stabiliem pamatiem, kas jau 153. gadus balsta Latvijā vienīgo daudznozaru tehnisko universitāti, ļaujot mums attīstīt savus vispārdrošākos sapņus un plānus un nodrošināt izcilību inženierzinātņu un augsto tehnoloģiju studijās, zinātnē un valorizācijā — zinātnes sasniegumu pārnesē uzņēmējdarbībā.

Taču sākās viss ēkā tagadējā Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī. Tur vēl pavisam nesen mājoja Latvijas Nacionālā bibliotēka, bet tālajā 1862. gadā šajā namā darbību sāka Rīgas Politehniskā augstskola. Vēstures grieži ir likumsakarīgi ietekmējuši mūsu augstskolas attīstības gaitu — 1918. gadā, izveidojoties Latvijas valstij, uz Politehniskā institūta bāzes veidoja nacionālo augstskolu — Latvijas Universitāti, kas tika veidota RPI telpās tagadējā Raiņa bulvārī 19. Taču 1958. gadā inženiertehniskās fakultātes atkal tika atdalītas no LU un atjaunoja Rīgas Politehnisko institūtu, kura administrācijas ēku uzbūvēja Kaļķu ielā 1, kas līdz pat šodienai ir mūsu galvenā ēka un RTU seja.

Mums vienmēr ir bijis pamats lepoties ar saviem absolventiem, kas ir ne tikai veiksmīgi zinātnieki, inženieri un uzņēmēji, bet arī izcili sabiedriskie darbinieki, kas ieņēmuši augstus valsts amatus. Tā starpkaru periodā 4 RPI absolventi bija premjerministri, 34 — ministri, 2 ieņēma Rīgas mēra amatu, 3 — LU rektori. Viens mūsu absolvents ir piedalījies Latvijas Bankas dibināšanā, viens kļuvis par pirmo Latvijas flotes admirāli, viens ieņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta amatu. Savukārt mūsdienās — atjaunotajā valstī — viens mūsu absolvents ir bijis Valsts prezidents, trīs absolventi — premjerministri, 19 — ministri, 1 patlaban ir Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, 2 — Eiropas parlamenta deputāti un 11 absolventi ir ievēlēti 12. Saeimā.

Te rodas jautājums — kas tad mums palīdz sasniegt izcilību un īstenot uzstādītos mērķus? Un atkal jāsaka — mūsu stingrie pamati, kas sakņojas vērtībās, un tās ir akadēmiskā brīvība, kvalitāte, stabilitāte, sadarbība, ilgtspējīga attīstība un godīgums. Uz šo vērtību pamata, savukārt, ir izstrādāta mūsu pašreizējā Attīstības stratēģija 2014.-2020. gadam, ko mēs patlaban godprātīgi un uzcītīgi realizējam.

RTU galvenais mērķis ir kļūt par trešās paaudzes tipa universitāti, kas nodrošina ne tikai augstas kvalitātes inženiertehnisko izglītību, bet arī izcilu pētniecību un ilgtspējīgu valorizāciju jeb inovācijas un tehnoloģiju pārnesi, tā sniedzot savu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā.

Studijas RTU norisinās deviņās fakultātēs, četrās filiālēs Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī un Cēsīs, kā arī Rīgas Biznesa skolā, ko nosacīti varam uzskatīt par RTU desmito fakultāti. Esam lepni, ka studenti novērtē RTU sniegto izglītību, jo jau otro gadu esam lielākā universitāte Latvijā studentu skaita ziņā. Patlaban mums ir 14 800 studentu. Jāsaka, ka pēdējos piecos gados RTU studentu skaits ir praktiski nemainīgs. Protams, vietējo studentu skaits demogrāfisko problēmu dēļ nedaudz ir samazinājies, toties ārzemju studentu skaita dinamika ir gandrīz eksponenciāli pieaugoša — pēdējos piecos gados ārzemju studentu skaits ir palielinājies no 300 līdz gandrīz 1600.

Taču ar jau sasniegto nevar samierināties un ir jātiecas uz vēl augstāku kvalitāti. Lai nodrošinātu studiju ilgtspēju, ir nepieciešami būtiski ieguldījumi cilvēkresursos un modernajās tehnoloģijās. Tāpat visām fakultātēm ir jārealizē izglītības eksports, radot vairāk jaunu kopēju projektu ne tikai starp RTU fakultātēm un augstskolām Latvijā, bet arī starptautiskā līmenī.

Studiju kvalitāti apliecina arī RTU studentu sasniegumi. Piemēram, RTU studentu komandas ir izcīnījušas godalgotas vietas Eiropas jauno inženieru sacensībās, ir guvušas panākumus spageti tiltu konstruēšanā Ungārijā, ir izcīnījušas uzvaru sumo robotu sacensībās Japānā. Mūsu studenti arī sabiedriski ir ļoti aktīvi, un savas pilsoniskās iemaņas apliecina ražīgā darbā Studentu parlamentā, bet patriotismu — dažādās aktivitātēs, piemēram, Lāčplēša dienā par tradīciju jau ir kļuvis RTU studentu lāpu gājiens no Ķīpsalas, lai, noliekot svecītes pie Rīgas pils, godinātu Latvijas brīvības cīnītājus.

Zinātniskā pētniecība RTU norisinās sešās platformās:

1. enerģija un apkārtējā vide;

2. pilsētas un to attīstība;

3. informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;

4. transports;

5. materiāli, procesi un tehnoloģijas;

6. drošība un aizsardzība.

75% no RTU zinātniskās pētniecības darbiem ir projekti inženierzinātnēs, ap 13% — dabaszinātnēs, nedaudz vairāk par 8% — sociālajās zinātnēs un nedaudz arī humanitārajās un medicīnas zinātnē. Īpaši labi sasniegumi mums ir ieņēmumu ziņā līgumdarbos ar uzņēmumiem —2014. gadā šie ieņēmumi pārsniedza 14% no kopējā zinātnes pētniecības finansējuma.

Lai nodrošinātu zinātniskā darba ilgtspēju, veicinām studentu pievēršanos zinātniskajai darbībai. Katru gadu RTU doktora grādu iegūst aptuveni 60 jauno zinātnieku, un kopumā mums ir 530 doktorantu.

Mūsu zinātnieku sasniegumus ir novērtējusi arī Latvijas Zinātņu akadēmija — tā 2014. gadā par LZA akadēmiķiem ir kļuvuši mūsu profesori Jurijs Merkurjevs un Māris Turks, kas ir viens no jaunākajiem akadēmiķiem Latvijā. Arī RTU mēs katru gadu izvēlam Gada zinātnieku. Šogad šo titulu ieguva profesors Gundars Mežinskis no Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes, bet par Gada jaunajiem zinātniekiem kļuva Dagnija Loča arī no MLĶF un Jānis Zaķis no Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes.

Kā jau minēju, trešais mūsu darbības balsts ir valorizācija. RTU panākumus šajā jomā apliecina fakts, ka RTU jau ilgus gadus ir lielākā patentu pieteicēja Latvijā, un mums ir arī lielākais uzturēto patentu skaits. Patlaban mums notiek intensīvs darbs arī ar starptautiskajiem patentiem. Mums ir daudz inovatīvu produktu. Viens no tiem, piemēram, Rūdolfa Cimdiņa Rīgas biomateriālu inovāciju un attīstības centrā, kuru, starp citu, vada jau pieminētā mūsu Gada jaunā zinātniece Dagnija Loča, izstrādātais kalcija fosfāts, kas pēc sastāva ir līdzīgs cilvēka kaulaudiem un kuru tāpēc var veiksmīgi izmantot medicīnā. RTU atbalsta arī studentu biznesa idejas, veidojot Studentu biznesa inkubatoru, kur patlaban tiek attīstītas 15 inovatīvas biznesa idejas.

Aktīvi darbojamies arī starptautiskajā jomā. Piemēram, šogad piedalījāmies starptautiskajā izstādē — Hanoveres mesē, kur piedalījās vairāk nekā 6500 dalībnieku un RTU bija atsevišķs stends zinātniskās pētniecības paviljonā.

Lai varētu sasniegt izvirzītos mērķus studijās, zinātnē un valorizācijā, mums ir nepieciešama ērta un moderna vide, un to mēs veidojam, Ķīpsalā attīstot RTU studentu pilsētiņu. Tās būvniecība tika sākta vēl padomju laikā — pirms 50 gadiem, taču, vidi modernizējot un Ķīpsalā koncentrējot gandrīz visas RTU fakultātes, tā kļūs par Baltijā modernāko inženierzinātņu centru.

Lepojamies, ka mūsu pirmā renovētā ēka, kurā atrodas Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte, 2014. gadā ieguva labākā Rīgas arhitektūras projekta nosaukumu. Savukārt pirms gada uzbūvētā Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes māja ir pati energoefektīvākā ēka Rīgā. Mēs pilnībā esam atjaunojuši pirmo Ķīpsalā uzbūvēto RTU ēku — Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes ēku, esam atjaunojuši Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes ēku, šoruden esam pabeiguši RTU Zinātniskās bibliotēkas un Laboratoriju mājas būvniecību.

Audzinot jauno inženieru paaudzi, nopietni esam pievērsušies darbam ar jauniešiem. Šogad esam kļuvuši par pirmo Latvijas augstskolu, kas nodibinājusi savu vidusskolu — RTU Inženierzinātņu vidusskolu, kurā īpaši apdāvināti jaunieši pastiprināti apgūst eksaktās zinātnes. Viņiem ir dots uzdevums — pēc desmit gadiem kļūt par zinātņu doktoriem un, kas zina, tālākā nākotnē, iespējams, pat par Nobela prēmijas laureātiem. Mums ir arī Bērnu un jauniešu universitāte, kurā ar eksperimentu palīdzību 2.—9. klases jauniešiem rādām, cik inženierzinātnes var būt aizraujošas.

RTU izcila ir arī kultūrā un sportā — mūsu absolventi ir izcīnījuši olimpiskās medaļas, bet kultūras kolektīvi — labākie savās kategorijās arī starptautiskā līmenī, piemēram, izcilais vīru koris Gaudeamus ir kļuvis par Pasaules koru olimpiādes čempionu.

Esam aktīvi arī starptautiskajā akadēmiskajā vidē — šogad rudenī tikām uzņemti prestižajā Eiropas tehnisko universitāšu asociācijā, kurā RTU ir tas gods būt starp 50 labākajām Eiropas tehniskajām universitātēm.

RTU, balstoties uz stabiliem pamatiem, aug un ar savu darbu ik dienas pierāda, cik svarīga loma mums ir Latvijas izglītības sistēmā un tautsaimniecībā. Mēs strādājam, lai mūsu Latvija kļūtu par augstas attīstības valsti, kurā aug gudra jaunā paaudze, ir spēcīga zinātne un mēs visi kopā jūtamies vienoti un gandarīti par savu darbu.

Gods kalpot RTU, gods kalpot Latvijai.

ieteikt draugam

Submit RTU rektors Leonīds Ribickis in Delicious Submit RTU rektors Leonīds Ribickis in Digg Submit RTU rektors Leonīds Ribickis in FaceBook Submit RTU rektors Leonīds Ribickis in Google Bookmarks Submit RTU rektors Leonīds Ribickis in Stumbleupon Submit RTU rektors Leonīds Ribickis in Technorati Submit RTU rektors Leonīds Ribickis in Twitter