Kristaps Grasis PBLA Runa 2016

Latvijas drošība, valstsgriba un valstiskuma pamati

Augsti godātā, Latvijas Zinātņu akadēmijas vadība akadēmiskā saime , Cicerona balvas izraudzīšanās komisija, dārgie viesi, dāmas un kungi!

Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) valdes vārdā vēlos pateikties Latvijas Zinātņu akadēmijai par PBLA piešķirto Cicerona balvu.

Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA) kā latviešu centrālo organizāciju augstākā pārstāvniecība šogad atzīmēja savas darbības 60. gadskārtu.

Ja savulaik PBLA tika dibināta, lai palīdzētu Latvijai atgūt neatkarību, tad pēc tās atjaunošanas PBLA ir neatlaidīgi strādājusi, lai veicinātu demokrātijas, tiesiskuma nostiprināšanu un tautsaimniecības izaugsmi Latvijā, vienotu latviešus pasaulē un stiprinātu to piederību Latvijai.

Pēdējos gados, kopš Krievijas demonstrētajām agresijas izpausmēm Eiropā, centieniem graut starptautisko drošības kārtību un pārrakstīt Eiropas politisko karti, par vienu no Latvijas un līdz ar to arī PBLA centrāliem jautājumiem atkārtoti ir kļuvis Latvijas drošības jautājums.

Par to PBLA aktīvi cīnījās, pirms vairāk nekā desmit gadiem, izvēršot aktīvu lobija kampaņu ASV, lai panāktu Latvijas uzņemšanu NATO.

Pie tā ir konsekventi strādāts, aizstāvot Latvijas intereses starptautiskos forumos un atkārtoti atgādināts Latvijas valdībai par nepieciešamību pašiem stiprināt savu aizsardzību, palielinot aizsardzības budžetu līdz 2% no IKP, kā to paredz NATO dalībvalstu vienošanās.

Reizē ar runām par Latvijas ārējo aizsardzības spēju stiprināšanu,šobrīd ārēja apdraudējuma apstākļos aktualizējies varam vaicāt - cik spēcīga ir Latvijas valstsgriba un gatavība aizstāvēt savus valstiskuma pamatus?

Vai mēs būtu gatavi celties un aizstāvēt mūsu valsti un tās iekārtu?

Jāatzīmē, ka uzticības reitings Latvijas pārvaldei ir bijis biedējoši zems - valdībai (mīnus 54,5 punkti), Saeimai (mīnus 60,8 punkti) un Latvijas politiskām partijām (mīnus 72,4).

Nu jau folklorizējušos teicienu „Es mīlu šo zemi, bet ienīstu šo valsti“ varētu uzskatīt par pirmo nobrucināto ķieģeli Latvijas valstiskuma pamatos.

Neuzticēšanās Latvijas valsts iekārtai ir kaite, kura steidzami jāsāk ārstēt, jo tā iezīmē nopietnu draudu Latvijas iekšējai drošībai ārēja apdraudējuma apstākļos, ko savā labā var izmantot Latvijai nedraudzīgi spēki.

Valsts iekārtā vīlusies sabiedrība ir viegli ietekmējama sabiedrība.

Šo var ari saskatīt nesenās emigrācijas vidū.

Pagājušā gādā veiktā Latvijas Universitātes pētnieku aptaujā, kurā piedalījās vairāk nekā 14 000 Latvijas valstspiederīgo 118 valstīs, 91% jaunās emigrācijas bija pilnībā vai drīzāk neapmierināti ar Latvijas valdības darbu. Septiņu punktu sistēmā uzticēšanās Latvijas valdībai bija novērtēta ar atzīmi 1.6, kamēr uzticēšanās mītnes zemes valdībām saņēma atzīmi 5.9.

Latvijā ir samilzusi uzticības krīze un daudz runāts par to, ka Latvija zaudējusi savus Atmodas laika ideālus, - par integrācijas politikas izgāšanos, - par nevienlīdzības plaisas palielināšanos turīgo un mazturīgo, pilsētu un lauku iedzīvotāju starpā.

Tā rada ne tikai auglīgu augsni populisma un demagoģijas izplatībai, bet nereti spēlē nozīmīgu lomu tautiešu izvēlē emigrēt vai palikt, kā arī ietekmē emigrējušos Latvijas valstspiederīgos lēmumpieņemšanas procesā par atgriešanos
– atgriezties vai nē.

Pēc Ārlietu ministrijas datiem šobrīd ārpus Latvijas dzīvo ap 370 000 Latvijas valstspiederīgo.
Eiropā vien saskaitāmi aptuveni 240 000 Latvijas valsts piederīgo.

To starpā tagad aug arī vesela paaudze bērnu un jauniešu kas izgļitojas savu tagadējo mītnes zemju skolās, aug sabiedrībā kas iepazīstina ar jaunu citu vērtību sistēmu, iegūst iespejams plašaku redzes loku un izglītibu kvalitātē, kādu varbūt nebūtu bijusi iespejama vēļ pirms pāris gadiem iegūt.

Šai ģenerācijai varētu būt tā iespeja šīs zināšanas vest ari atpakaļ uz Latviju.

Šis ģenerācijas vecāku paaudzei, un itseviški diasporas jumta organizācijām ir tas pienākums, sadarbībā ar Latvijas valsts iestādēm rast tādus apstākļus, ka šiem jauniešiem nākotnē tās iespējas būtu šādu šoli spert, vai vismaz dot izvēli to darīt.

Cilvēku iemesli doties emigrācijā bijuši daudzi un dažādi.

Gan ekonomiski apsvērumi, izglītības iespējas, ES darba migrācija un ari protams dažādas vilšanās bijuši pamats atstāt valsti.

Pieaugošā nevienlīdzība, necaurspīdība un attieksme pret cilvēku Latvijā ir tas, kas baro neuzticēšanos valsts pārvaldei!

Mums kā tautai Latvijas un valsts piederīgiem ārpus tās protams jāturpina prasīt lielāka caurspīdība un atbildība vēlētāju priekšā.

Tas gan arī nozīmē aktīvu sekošanu līdzi procesiem Latvijā, tas nozīmē sniegt atbalstu organizācijām, aktivi piedalīties Latvijas dzivē, pat attālumā esot.

Cilvēki bieži sūkstas, ka Latvijā netiek apkarota korupcija, ka zeļ un plaukst ēnu ekonomika un tiesu sistēma ir lēna un mazspējīga!

Tautieši aizbraucot, Latvija izmirst!

Daudzas no šīm problēmām patiesi ir reālas, tās nevar palikt nepieminētas un mums diasporas latviešu jumtu organizācijām saruņās ar Latvijas valdību ir neapšaubāmi par tām jāatgādina.
Bet viena lieta, kas tomēr jāpatur prātā, ka starp bažām un uztraukumiem par visu to kā nav un kā vajdzētu būt -
mēs tomēr nedrīkstam pazaudēt ticību Latvijas valstij!

Līdzīgi kā slimību gadījumā, pārlieka fokusēšanās uz kādu kaiti, novājina un vēl vairāk pasliktina kopējo veselības stāvokli.

Apzinoties savus trūkumus, mums vienlaikus jāapzinās un jālepojas ar Latvijas panākumiem kopš neatkarības atjaunošanas pirms 25 gadiem.

ANO gatavotā Tautas attīstības indeksā starp 188 valstīm Latvija 2015. gadā tika ierindota 46 vietā, kas to ieliek augsti attīstīto valstu kategorijā.

Pasaules Bankas «Doing Business" vērtējumā Latvija 190 valstu konkurencē atzīta par uzņēmējiem 14. draudzīgāko valsti.

Savukārt ASV bāzētā kompānija "Tax Foundation» nodokļu konkurētspējas indeksā Latviju ierindojusi augstajā trešajā vietā.

Dažādos starptautiskos reitingos Latvija daudzviet atrodas ari priekšējās pozicijās. Latvijai ir 6. ātrākais internets pasaulē ar rādītājiem, kas ir trīs reizes augstāki nekā vidēji pārējā pasaulē1.
Tā pieskaitāma pie 40 zaļākām valstīm pasaulē.
Valsts ekonomikas un tehnoloģiju attīstības ziņā esam sasnieguši daudz.

Tajā pat laikā Latvijas iedzīvotāju sajūtas iezīmē pieticīgāku ainu.

Pasaules laimes indeksā Latvija šogad ierindojās 68. vietā2.
“Laimīgās planētas ” reitingā Latvija ierindojas 121. Vietā no 140.

Latvijā ir potenciāls, bet trūkst ticība un pārliecība par saviem spēkiem!

Pirms 25 gadiem latviešu tautai Latvijā ar trimdā dzīvojošo tautiešu atbalstu un palīdzību izdevās atjaunot Latvijas valstisko neatkarību, panākt Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas, Latvijas uzņemšanu ANO, Eiropas Savienībā, NATO un tagad arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā.

Tuvojoties Latvijas valsts simtsgadei,mēs saņemot no Latvijas Zinātņu akadēmijas rokām Cicerona balvu ,aicinām Latvijas sabiedrībā stiprināt valstsgribas pamatus, veicināt tiesiskumu, caurspīdību un vienlīdzību, kā arī mainīt attieksmi pret cilvēku!

Ja neskaita kokus un ūdeni, Latvijai nav daudz dabas resursu!

Latvijas patiesais resurss ir tās cilvēki!
Nepazaudēsim to!

Paldies par uzmanību!

1 http://www.businessinsider.com/the-countries-with-the-fastest-internet-speed-2016-7/#2-norway-9

2 http://worldhappiness.report/wp-content/uploads/sites/2/2016/03/HR-V1_web.pdf

ieteikt draugam

Submit Kristaps Grasis PBLA Runa 2016 in Delicious Submit Kristaps Grasis PBLA Runa 2016 in Digg Submit Kristaps Grasis PBLA Runa 2016 in FaceBook Submit Kristaps Grasis PBLA Runa 2016 in Google Bookmarks Submit Kristaps Grasis PBLA Runa 2016 in Stumbleupon Submit Kristaps Grasis PBLA Runa 2016 in Technorati Submit Kristaps Grasis PBLA Runa 2016 in Twitter